PREZIDENTS SAŠŪPOS KOALĪCIJU
No sākuma viņi bija trīs, bet ne gluži kā musketieri un arī ne sivēntiņi. Trīs prezidenta amata kandidāti – uzņēmējs Uldis Pīlēns, sabiedriskā aktīviste Elīna Pinto un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Vēlēšanu dienas rīts bija neskaidrs – nevienam no kandidātiem nebija skaidrs vairākuma atbalsts. Nacionālā apvienība, kura sākotnēji virzīja pašreizējo prezidentu Egilu Levitu, kurš pats savu kandidatūru atsauca, teicās, ka nebalsos ne par vienu. ZZS turēja intrigu, sakot, ka balsojums būs frakcijā vienots, bet kāds, to izlems teju vēlēšanu rītā un neatklās. Vienīgais, kas bija skaidrs, ka izvirzītājpartijas balsos par saviem kandidātiem, bet Aināra Šlesera “Latvija pirmajā vietā” – par Pīlēnu.
Pirmajā vēlēšanu kārtā balsu vairākuma nebija nevienam. Otrajā, balsojot par visiem trim vēlreiz – arī nē, bet vismazāk Pinto, kura pateicās par “bronzu” un no cīņas izstājās. Trešajā reizē uz balsojumu bija Rinkēvičs un Pīlēns. Ar 52 pret 25 Saeimas vairākumu ieguva Rinkēvičs, tādējādi kļūs par 11. Valsts prezidentu. Viņš ievēlēts ar “Jaunās Vienotības”, ZZS un “Progresīvo” balsīm.
Savā pirmajā uzrunā no Saeimas tribīnes Rinkēvičs uzrunāja visus mazos zēnus un meitenes, sakot – ja jums ir sapnis kļūt par konkrētas profesijas pārstāvi vai pat par prezidentu, tad ticiet, ka tas ir iespējams. Savukārt preses konferencē atklāja savu prezidenta kancelejas sastāvu un prioritātes: “Darīšu visu, lai mūsu valsts plauktu un būtu droša.”
Rinkēvičs amatā stāsies 8. jūlijā, kad beidzas Levita pilnvaras. Taču līdz tam ir vēl vairāki jautājumi, proti, kas notiks koalīcijā un valdībā. Eksperti saka – par ZZS balsīm noteikti ir sava cena, un tā ir vara. Jau izskan minējumi, ka 52 par Rinkēviču balsojušie ir jaunā koalīcija.
Premjers Krišjānis Kariņš, kurš ir Rinkēviča partijas biedrs, vēlēšanu dienā paziņoja, ka jau kopš vēlēšanām sapņo par plašāku koalīciju. Jāatgādina, ka pēcvēlēšanu laikā bija ilgas cīņas par to, vai koalīcijai būs trīs kājas vai četras – triju vai četru partiju sastāvs.
To, vai prezidenta vēlēšanas nāks arī ar izmaiņām parlamentā un valdībā – redzēsim, visticamāk, drīz. Kariņš par plašāku koalīciju sarunas sola sākt piektdien. Partneri “Apvienotajā sarakstā” paplašināšanai jau nepiekrīt, gatava paplašinājumam nav arī NA.
Foto: LETA, Zane Bitere
BRONZA UN 30000
Mūsu hokeja izlase pasaules čempionātā izcīnīja bronzas medaļu, kas ir pirmā šāda medaļa mums. Spēles papildlaika pirmajās minūtēs uzvarošos vārtus guva Kristiāns Rubīns, Latvijai ar 4:3 pieveicot ASV. Zeltu izcīnīja Kanāda, otrajā vietā atstājot vāciešus.
Savukārt mūsu vārtsargs Artūrs Šilovs atzīts par čempionāta labāko vārtsargu. Spēlētāji saņems arī naudas balvas.
Eiforijā par vēsturisko bronzu Saeima, spīkera Smiltēna iniciēta, pirmdienu pusnaktī pasludināja par brīvdienu. Tas radīja dažādas emocijas – gan prieku, gan neizpratni, jo lēmums radīja arī bardaku skolās, bērnudārzos, slimnīcās, kurām nācās strādāt brīvdienu režīmā, tātad – par papildu samaksu. Daļa teica, ka lēmums ir bijs lēts populisms, un Smiltēns izpelnījies virkni izsmējīgu joku sociālajos tīklos.
Lai vai kā, pirmdien pie Brīvības pieminekļa hokejistus sagaidīja 30 000 cilvēku. Lidmašīna ar hokejistiem no Tamperes zemu pārlidoja Rīgas centram.
Hokeja izlases spēle par pasaules čempionāta pusfinālu bija skatītākā sporta pārraide 9 gados.
CITI NOTIKUMI
- Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā jaunus kritērijus skolu tīkla sakārtošanai, nosakot rekomendējamo skolēnu skaitu sākumskolās un minimālo skolēnu skaitu 7.–9. klašu grupā. Tas, atkarībā no skolēnu blīvuma pašvaldībā, būtu 30, 60 vai 120 skolēnu visās trīs paralēlklasēs kopā un 60 vai 120 skolēnu 10.–12. klašu grupā. Ziņojums par skolu tīkla reformu valdībai būs jāiesniedz 15. augustā.
- Ēnu ekonomika pie mums nesarūk, pērn tā saglabājusies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no iekšzemes kopprodukta, samazinoties tikai par 0,1 procentpunktu. Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums, liecina ikgadējais Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā ekonomikas indekss Baltijas valstīs. Nozaru griezumā visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir būvniecības nozarē, un tam ir tendence augt.
- Gada sākumā Latvijā dzīvoja viens miljons un 883 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir par 7,3 tūkstošiem vairāk iedzīvotāju nekā pirms gada. Tiesa, tas nav uz dzimstības, bet gan uz imigrācijas rēķina, rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati.
- "Esmu kļuvis par invalīdu" – šādus vārdus ceturtdien tiesas sēdē izteica bijušais Ventspils mērs, pašreizējais domes deputāts Aivars Lembergs. Koruptīvos noziegumos apsūdzētajam Lembergam apgabaltiesā dots pēdējais vārds, tas nozīmē, ka krimināllietas iztiesāšana apelācijas instancē tuvojas noslēgumam.
- Otrdien, 30. maijā, Maskavā ziņots par vairāku desmitu bezpilota lidaparātu izmantošanu uzbrukumos, kuru laikā nodarīti postījumi vairākām daudzstāvu dzīvojamām ēkām. Krievija uzbrukumos vaino Ukrainu, lai arī detalizētākus komentārus par notikušo nav sniegusi. Raidījums “Drošinātājs” stāsta – uzbrukumi liecina, ka acīmredzot karš ir sācies arī Krievijā, ka arī tur vairs nav droši, un tas, no vienas puses, varētu nākt Ukrainai par labu, bet, no otras, radīt jaunu mobilizācijas vilni Krievijā un pastiprināt tās spēkus.